Svētums šodien (147)

SOCIĀLAIS GARĪGUMS

Par taisnīgumu un mieru

Saprotiet, ka jūs esat piemērs un iedvesmas avots pieaugušajiem, arī tādā nozīmē, ka jūs meklējat iespējas, kā pārvarēt netaisnību un korupciju, un cenšaties veidot labāku nākotni. Esiet pārliecināti par savu potenciālu; nekad nekļūstiet egocentriski, bet gan strādājiet visu cilvēku gaišākai nākotnei. Jūs nekad neesat vieni. Baznīca jums uzticas, jums seko, jūs iedrošina un vēlas jums sniegt visdārgāko dāvanu, kas viņai pieder: iespēju pacelt savas acis uz Dievu, satikt Jēzu Kristu, kurš pats ir taisnība un miers.

Visas pasaules vīrieši un sievietes, kuri no visas sirds veicināt mieru: miers nav svētība, kas jau būtu sasniegta, bet gan drīzāk tas ir mērķis, uz kuru ikvienam un visiem no mums ir jātiecas. Lūkosimies ar lielāku cerību uz nākotni; iedrošināsim viens otru šajā mūsu ceļojumā; strādāsim kopā, lai mūsu pasaulei piešķirtu cilvēciskāku un brālīgāku vaigu; un izjutīsim kopīgu atbildību attiecībā uz pašreizējām un turpmākām paaudzēm, jo īpaši attiecībā uz pienākumu, lai viņus audzinātu par miera cilvēkiem un miera cēlājiem. Šajās domās es piedāvāju savas pārdomas un es visus aicinu: apvienosim mūsu garīgos, morālos un materiālos resursus šim lielajam mērķim, lai „izglītotu jauniešus par taisnīgumu un mieru”.

Pāvests emeritus Benedikts XVI
Turpinājums no iepriekšējā numura


ĞIMENES GARĪGUMS

Mīlestības skola

Tomēr jābūt uzmanīgiem, lai nemainītu šādas brālības vērtību un nozīmi. Mīlestība nozīmē ne tikai saņemt, bet arī dot, un tā neaprobežojas ar psiholoģisko (sirsnīgumu) vai fizisko (maizes gabalu) devumu, tā ir daudz sarežģītāka un delikātāka.  

Tās ir humānās, morālās un garīgās vērtības, kuru kopšanai un attīstībai nepieciešama brālības vide.”
No grāmatas „Ģimene, mīlestības kopība”, 28.lpp.  
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta    

Laulību dzīvē un ģimenē veidojas vesels savstarpējo attiecību komplekss – kāzas, tēva un mātes stāvoklis, bērna stāvoklis, brālība, caur kuru ikviens cilvēks tiek ievests „cilvēciskajā ģimenē” un „Dieva ģimenē”, kas ir Baznīca.   Laulība un kristīgā ģimene veido Baznīcu: ģimenē cilvēks ne tikai piedzimst un pēc tam attiecīgi ar audzināšanu ievadīts cilvēku kopienā, bet ar Kristību atdzemdināts un audzināts ticībā, kā arī ievadīts Dieva ģimenē, kas ir Baznīca.

No Baznīcas dokumenta „Familiaris Consortio”, 15    

Ģimene – brālības centrs: vai tā ir reāla pieredze, mērķis, nesasniedzams sapnis?  

Ģimene – Baznīca: attiecības, kas jāveido un jāizdzīvo.


PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

Aicināti kļūt svētiem

165. Visi dažādie aicinājumi saplūst vienā universālā aicinājumā uz svētumu, kas var būt tikai piepildījums aicinājumam uz mīlestības prieku, kas atbalsojas ikviena jaunieša sirdī. Vienīgi pamatojoties uz šo vienu aicinājumu uz svētumu, iespējams formulēt dažādos dzīves veidus, zinot, ka Dievs „vēlas, lai mēs būtu svēti, nevis apmierinātos ar mērenu un viduvēju eksistenci” (Francisks, Gaudete et Exsultate, 1). Svētuma neizsmeļamais avots ir Tēvā, kurš caur Svēto Garu sūta mums Jēzu, „Dieva svēto” (Mk 1:24), kurš ir mums līdzās, lai caur draudzību ar viņu darītu mūs svētus, un piepilda mūsu dzīvi ar prieku un mieru. Lai atjaunotos visās Baznīcas pastorālā darbība jomās, dzīvs kontakts ar Jēzus laimīgo eksistenci ir fundamentāls nosacījums jebkurai atjaunotnei.

Pasaules atmodināšana ar svētumu

166. Mums jābūt svētiem, lai mēs varētu aicināt jauniešus uz svētumu. Jauniešiem nepieciešama autentiska, starojoša, atklāta, priecīga Baznīca, un tikai svēto Baznīca spēj apmierināt šo nepieciešamību. Daudz jauno ir atstājuši Baznīcu, jo nav atraduši tajā svētumu, bet gan viduvējību, necienīgu izturēšanos, šķelšanos un korupciju. Diemžēl pasaulē ir vairāk sašutuma, ko radījusi ļaunprātīga stāvokļa izmantošanu no dažu Baznīcas locekļu puses, nekā uzmundrinājuma, ko sniegtu tās locekļu svētums. Tādēļ Baznīcai visā tās kopumā ir izlēmīgi, nekavējoši un radikāli jāmaina tās perspektīva! Jaunajiem nepieciešami svētie, kas spēj formēt citus svētos, tādējādi parādot, ka „svētums ir Baznīcas pievilcīgākā seja” (Francisks, Gaudete et Exsultate, 9). Ir valoda, ko saprot visu vecumu, jebkuras vietas un kultūras vīrieši un sievietes, jo tā ir intuitīva un starojoša, - tā ir svētuma valoda.  

No Jauniešiem veltītās Bīskapu sinodes noslēguma dokumenta


LAJU GARĪGUMS

Meditācija rekolekcijas Sarkanos septembrī 2018.g

Mēs esam izvēlējušies ceļu, kas mūs tuvinātu gan Dievam, gan arī cilvēkiem. Tam mēs arī kalpojam. Mēs dzīvojam, lai būtu tuvāk arī visiem tiem, ar kuriem mēs dzīvojam, pie kā tiekam sūtīti. Varbūt Pāvesta izdotie dokumenti ne vienmēr ir viegli, tie nav tāda ‘’viegla barība’’, kas domāta bērniem. Zinām, ka bērniem ir vajadzīga vienkāršāka barība, un pēc tam, kad viņi paaugušies, tad jau var dot arī cietāku barību. Tāpat arī garīgajā dzīvē: sākumā mēs spējam saklausīt vienkāršāku informāciju un tikai pēc tam, garīgajā dzīvē progresējot, mēs spējam uztvert nopietnākus dokumentus, jo mums ir rādījusies zināma pieredze, ir zināšanas, kas nepieciešamas. Taču šis pāvesta pamudinājums mani pārsteidza, jo tas nav pārāk sarežģīts. Kā bija minēts iepriekš vienā komentārā, tas ir domāts pilnīgi visiem cilvēkiem. Un pāvests runā vienkārši - kā tēvs ar saviem bērniem.
Ļausim šiem pāvesta vārdiem mūs uzrunāt. Tas nebūs tāds sistemātisks lasījums, tikai izvilkumi; mēģināsim ieskatīties tajos punktos, rindkopās, ko esmu izcēlis. Domāju, ka tie varētu atbilst mums visiem. Mums visiem, kas esam aicināti ari uz svētumu. Jo pavests sākumā tieši tā arī raksta, lai negaidām traktātu par svētumu, jo svētumam ir daudz definīciju. Viņš formulē savu mērķi kā nedaudz pieticīgāku. Pavesta mērķis ir likt vēlreiz izskanēt aicinājumam uz svētumu. Acīmredzot viņš redz, ka tas ir svarīgi. Arī mūsu laikā, arī tagad pamudinājums mūs uzrunā, liekot vēlreiz mums visiem saklausīt šo vēsti, to, ka esam aicināti uz svētumu.
Un, protams, tas nav tikai pāvests, kas mūs aicina. Viņš saka: ‘’Jo kungs ir izvēlējies katru no mums...‘’, un viņš citē vēstuli Efeziešiem: ‘’Lai mēs mīlestībā būtu svēti un nevainīgi viņa priekšā.’’ Tātad tas, kas mūs aicina uz svētumu, ir Jēzus Kristus. Un, pamudinājumu iesākot, Pāvests iepazīstina ar svētuma lieciniekiem.

Pr. Rolands Abrickis
Turpinājums sekos