Svētums šodien (197)
SOCIĀLAIS un LAJU GARĪGUMS
Turpinājums no iepriekšējā numura
Kā Baznīcas sociālā mācībair saistīta ar Evaņģēliju, ar kristietību? (IV)
a. Svētie Raksti liecina par būtiskiem sociāla un ekonomiska rakstura pienākumiem tiem, kas seko Dieva Likumam un Viņa gribai. Par to liecina gan Vecā, gan Jaunā Derība:
a.1 Atkārtotā likuma grāmata: “Kad paiet septiņi gadi, tad sarīko brīvlaišanu. Šādi lai notiek brīvlaišana – ikviens, kas aizdevis, lai atlaiž to, ko savam tuvākajam devis, lai neatprasa to savam tuvākajam un brālim, jo tas gaida no Kunga brīvlaišanu.” (15.1-2) “Ja kāds no taviem brāļiem būs nabags, kad tev būs mājvieta zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nenocietini savu sirdi, neaizžņaudz plaukstu skopulībā pret nabaga brāli! Atver viņam savu plaukstu, aizdod to, kā viņam trūkst, lai ir gana viņa vajadzībai!” (15.7-8) Sal. ar t.s. biblisko atjaunošanas principu.
a.2 Mateja evaņģēlijs: “Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labi: jūs, mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota kopš pasaules radīšanas! Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis.” (25.34-36)
b. Evaņģelizācijas misija, ko Baznīcai ir uzticējis Kristus, nav saistīta tikai un vienīgi ar dvēseļu glābšanu un sagatavošanu Debesu Valstībai (sal. Katehisms, 365: “Gars un matērija cilvēkā nav divas apvienojušās dabas, bet gan to vienība veido vienu vienīgu dabu.”).
Dieva griba cilvēcei ir plašāka, tā attiecas arī uz dzīvi šajā pasaulē. Tā kā Kristus ir vēlējies atpestīt visus cilvēkus un visu cilvēku, tad Baznīcai pienākas pārdomāt arī sabiedriskās struktūras, institūcijas, inovācijas, attīstību, proti, sociālo sfēru, lai spriestu, vai tā ir atbilstoša Evaņģēlijam, vai arī nē.
Sal. Kompendijs, 1: “Pestīšana, ko Kungs Jēzus mums ir ieguvis par “dārgu cenu” (1 Kor 6, 20; sal. 1 Pēt 1, 18–19), īstenojas jaunā dzīvē, kura pēc nāves gaida taisnīgos, taču tā atstāj iespaidu arī uz šās pasaules reālijām, tādām kā ekonomika un darbs, tehnoloģijas un saziņa, sabiedrība un politika, starptautiskā sabiedrība, un uz attiecībām starp kultūrām un tautām. “Jēzus atnāca, lai nestu visaptverošu pestīšanu, kas ietver visu cilvēci un cilvēku visā tā veselumā, dāvājot tam brīnišķīgo iespēju būt par Dieva bērnu.”” (19. lpp.)
Kāpēc Baznīcas sociālā mācība tika izstrādāta? (V)
Kā teikts BSM Kompendijā, atsaucoties uz pāvestu Leonu XIII: “Baznīca kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet jo īpaši pēdējo simts gadu laikā, nekad nav atteikusies .. teikt “savu vārdu” sociālās dzīves jautājumos.” (11. lpp.) Proti, iesaiste sabiedrības dzīvē ir notikusi jau no Baznīcas sākuma. Sal. Mateja evaņģēlijs: “Jūs esat zemes sāls [..]. Jūs esat pasaules gaisma [..]. Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (5.13-16)
Taču pēdējo gadsimtu laikā pasaule ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas, kas ir spēcīgi ietekmējušas gan sabiedrību uzbūvi, izpratni, attīstību, gan arī apkārtējo vidi, kurā šīs sabiedrības dzīvo.
Šīs izmaiņas ir ļoti kompleksas un savstarpēji saistītas: (1) pāreja no agrārās uz industriālo ekonomiku; (2) zinātnes un tehnoloģiju attīstība (tvaika dzinējs, elektrība, dzelzceļš, radio utt.); (3) straujšs cilvēku populācijas pieaugums (Lielbritānija: 1801 – 8,7 milj., 1851 – 16,7 milj., 1901 – 41,6 milj.); (4) resursu un darbaspēka pieejamība; (5) jaunu sociālo kārtu un attiecību veidošanās.
T.s. “sociālā jautājuma” rašanās: jaunajā situācijā strādnieki tiek izmantoti ražošanas procesā bez iespējas savstarpēji organizēties (arodbiedrības tika legalizētas tikai 1871. g.). Attieksme pret Modern Times). Sociālā dzīve vairs nav pašsaprotama: jauna dzīves vieta, forma, darbs (ja tāds ir), sabiedrības uzbūve, tradīciju izzuša. Rodas jaunas zinātnes: socioloģija, antropoloģija, psiholoģija u.c.
Dairis Mežvinskis
Turpinājums sekos
PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA
Turpinājums no iepriekšējā numura
Nožēlas asaras – līdzeklis pret sirds nocietināšanos
Visbeidzot, es vēlētos uzsvērt būtisku aspektu: sirds satriektība nav tik daudz mūsu vingrināšanās rezultāts, bet gan žēlastība, un kā tāda tā ir jāprasa lūgšanā. Grēku nožēla ir Dieva dāvana, tā ir Svētā Gara darbības auglis. Lai veicinātu tās izaugsmi, es dalīšos ar diviem nelieliem padomiem. Pirmais ir raudzīties uz dzīvi un aicinājumu nevis efektivitātes un tūlītēju rezultātu perspektīvā, kas saistīta tikai ar šodienu un tās steidzamību un gaidām, bet gan kopumā, iesaistot pagātni un nākotni. Pagātni, atceroties Dieva uzticību - Dievs ir uzticīgs -, atceroties Viņa piedošanu, nostiprinoties Viņa mīlestībā; un nākotni, domājot par mūžīgo mērķi, uz kuru esam aicināti, par mūsu eksistences galīgo mērķi. Mūsu apvāršņu paplašināšana, dārgie brāļi, mūsu apvāršņu paplašināšana palīdz paplašināt mūsu sirdis, mudina mūs atgriezties pie sevis kopā ar Kungu un piedzīvot sirds satriektību. Otrs padoms, kas konsekventi seko pirmajam: no jauna atklāsim nepieciešamību veltīt sevi lūgšanai, kas nav kā pienākums un funkcionāla, bet gan nepiespiesta, mierīga un ilgstoša. Brāli, kāda ir tava lūgšana? Atgriezīsimies pie adorācijas - vai tu esi aizmirsis adorēt? - un atgriezīsimies pie sirds lūgšanas. Atkārtosim: Jēzus, Dieva Dēls, apžēlojies par mani, grēcinieku. Izjutīsim Dieva varenību savā grēcinieku zemībā, lai mēs spētu ieskatīties sevī un ļautu Viņa skatienam mūs caurstrāvot. Atklāsim no jauna Svētās Mātes Baznīcas gudrību, kas mūs vienmēr ievada lūgšanā ar nabaga saucienu: ak, Dievs, nāc un glāb mani.
Mīļie, atgriezīsimies pie Svētā Pētera un viņa asarām. Altāris, kas novietots virs viņa kapa, liek mums domāt par to, cik daudz reižu mēs, kas ik dienas tur sakām: "Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa, kas par jums ir atdota", cik daudz reižu mēs pieviļam un apbēdinām To, kurš mūs mīl tik ļoti, ka mūsu rokas padara par Viņa klātbūtnes instrumentiem. Tādēļ ir labi, ja mēs patiesi izdzīvojam tos vārdus, kurus izrunājam pusbalsī un ar kuriem gatavojamies Upurēt: "Uzņem mūs, kas nākam pie Tevis pazemības garā un satriektām sirdīm", un vēlreiz: "Mazgā mani, Dievs, tīru no noziedzības traipa un šķīsti mani no grēka". Visās lietās, brāļi, mūs mierina pārliecība, ko mums šodien sniedz Vārds: Kungs, svaidītais (sal. Lk 4, 18), ir nācis, "lai dziedinātu satriektās sirdis" (Is 61, 1). Tātad, ja sirds ir salauzta, to var pārsiet un dziedināt Jēzus. Paldies jums, dārgie priesteri, paldies par jūsu atvērtajām un paklausīgajām sirdīm; paldies par jūsu pūlēm un paldies par jūsu asarām; paldies, jo jūs nesat žēlsirdības brīnumu - vienmēr piedodiet, esiet žēlsirdīgi - un nesiet šo žēlsirdību, nesiet Dievu brāļiem un māsām šajā pasaulē. Dārgie priesteri, lai Kungs jūs mierina, stiprina un atalgo. Paldies jums.
Pāvests Francisks
Turpinājums sekos
ĞIMENES GARĪGUMS
Turpinājums no iepriekšējā numura
Vēstījums pirmajā Pasaules bērnu dienā
Mēs – Evija un Anrijs iepazināmies ar Pro Sanctitate kustības Oblātēm Ritu un Liliānu 2018. gadā. Satikām viņas svētceļojumā uz Aglonu, jo viņas bija Krāslavas grupas, organizētājās. Paši nākam no turienes, lai arī jau ilgāku laiku dzīvojam Rīgas tuvumā. Oblātes īpaši labi saprotas ar jauniešiem, tāpēc svētceļnieku grupā to bija daudz un arī mēs jutāmies iederīgi, lai arī gājām svētceļojumā pirmo reizi. Turpmāk Oblāšu organizētie jauniešu vakari trešdienās kļuva par mūsu garīgās dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
Vēlāk pavisam negaidīti no Ritas un Liliānas saņēmām uzaicinājumu pievienoties Latgales grupai braucienā uz Pasaules katoļu jauniešu dienām Panamā. Nevarējām noticēt mūsu veiksmei! Tās kļuva ne vien par vienreizēju garīgu notikumu, bet arī neticamu piedzīvojumu citā kontinentā. Beigās brauciens izvērtās pavisam īpašs mūsu ģimenei. Mēs tajā saderinājāmies. Panama vienmēr ieņems īpašu vietu mūsu sirsniņā, arī Oblātes, kuras palīdzēja bildinājumam notikt. Kopā ar viņām gatavojāmies arī laulībai saderināto kursos un kopā svinējām kāzas.
Kopš tā laika esam kļuvuši pieaugušāki, pavisam nesen kļuvām par vecākiem brīnišķīgai meitiņai. Jauniešu vakarus mums diemžēl vairs nesanāk apmeklēt, tomēr ticības pamatu un prasmi un drosmi garīgumu praktizēt esam mācījušies no Oblātēm. Mums kustība Pro Sanctitate parādīja ceļu, pa kuru iet pretī svētumam, kā arī dāvāja ļoti īpašu draudzību ar Ritu un Liliānu, par kuru esam bezgala pateicīgi Dievam.
Evija un Anrijs Djatkoviči
Lai Vissvētākā Jaunava,
kurā Dievs kļuva Miesa,
palīdz mums ar pateicīgu sirdi
pieņemt Euharistijas dāvanu
un pārvērst arī savu dzīvi par dāvanu.
Pāvests Francisks